Uzzini vairāk par Baltijas jūru 

Baltijas jūra globālā mērogā ir maza jūra, taču, būdama viena no pasaules lielākajām un izolētākajām iesāļūdens teritorijām, tā ir ekoloģiski unikāla. Pateicoties tās īpašajām ģeogrāfiskajām, klimatiskajām un okeanogrāfiskajām īpašībām, Baltijas jūra ir ļoti jutīga pret cilvēka darbības ietekmi gan tās jūras apgabalā, gan sateces baseinā, kur dzīvo vairāk nekā 85 miljoni cilvēku. 

Baltijas jūras reģiona ekonomiskās, sociālās un kultūras īpatnības un apstākļi ir dažādi un dažādā veidā ietekmē ar jūru saistīto teritoriju ekosistēmas stāvokli. Cilvēka darbība sateces baseinā un jūrā būtiski ietekmē Baltijas jūras veselības stāvokli.

Tāpēc šī holistiskā novērtējuma mērķis ir vienkārši izvērtēt pašreizējo Baltijas jūras veselības stāvokli kā ekosistēmu un mēģināt atbildēt uz jautājumiem: "Vai Baltijas jūra ir labā stāvoklī vai nē?" un "Cik tālu mēs esam no vides vīziju un mērķu sasniegšanas?".

(Izveidots izmantojot ChstGPT, Copilot un Perplexity). 

Aļģu daudzums pieaudzis par 30-70%

Daļa no šīm aļģēm ir toksiskas un izraisa ādas, gremošanas sistēmas un aknu problēmas. Ūdens caurredzamība samazinājusies par 2,5-3 metriem. Apdraudēti dziļāko ūdens slāņu augi, jo cauri aļģu slānim netiek augšanai nepieciešamā saules gaisma. Savairojušās mazāk vērtīgas saldūdens zivju sugas, bet cietusi, piemēram, mencu populācija.

(Izveidots izmantojot ChstGPT, Copilot un Perplexity). 

Baltijas jūras ģeogrāfiskais izvietojums

Baltijas jūras eitrofikācija